Kāpēc nav apmierinātības ar savu darbu?

Kāpēc Tu nevari atrast īsto darba vietu?

Kāpēc Tev regulāri kāds darba uzdevums nepatīk?

Kāpēc gadās nepatīkami kolēģi vai nesaskaņas ar priekšnieku?

Kāpēc ir situācijas, kuras nav harmonijā ar Tevi?

Kāpēc ir izklaidība un kļūdas?

Ar darbu ir gluži kā ar attiecībām, nav jēgas nomainīt partneri, ja neesi ticis galā ar savām iekšējām domām un programmām, jo tad arī nākamais partneris šķitīs nesaderīgs. Iespējams tā bija pareizā izvēle, tikai jānomaina noskaņa ar kādu dzīvo visu laiku. Un tā arī ar darbu, tās pašas problēmas var vilkties līdzi, ja nepārstāsi sev tās vilkt līdzi.

Konsultējot karjeras izvēlē cilvēkus un atlasot personālu, redzu cilvēkos programmas, kas viņos ir iekšā, kāda neapmierinātība tos nomāc un kāda tam visam ir sakne:

• nav saskaņas pašam ar sevi;
• nav apmierinātība ar dzīvi;
• ir cerība, ka nākotnē viss būs labāk vai tieši pretēji, nekas nebūs labi;
• ir vēlmes un ilūzijas, kas nebalstās uz to, ko pats patiesībā vēlas;
• sakrājušās traumas no iepriekšējām darba vietām, kas seko;
• ir nesakārotas attiecības un tas atbalsojas darbu un karjeru;
• citu vainošana - vienmēr vainīgs kāds cits – cilvēks, pasaule, sistēma u.c.;
• nav piemērota profesija – izvēle nav izdarīta pēc sava iedzimtā talanta;
• dusmas uz kolēģiem un pārāk liela to kontrolēšana;
• pārāk lielas cerības uz kolēģiem, partneriem u.c. cilvēkiem, kas reti piepildās;
• u.c.

Kad ir šie neatrisinātie iekšējie konflikti, sākas bēgšana – ik pa laikam ir vēlme tikt kaut kur ārpus darba, ir vēlme izvairīties gan no jauniem, gan no esošajiem pienākumiem, ir vēlme paņemt brīvu dienu, tad divas, tad viss atvaļinājums ir iztērēts un sākas slimības lapas ņemšana. Sākumā pāris dienas, tad vēl dažas, kamēr jau ir pienākusi B lapa, un beigu beigās aiziet prom no darba un saka – viss, sākšu jaunu dzīvi. Vai ir tieši otrādi - ir tāds vāveres ritenis, ka atvaļinājums ir neizņemts jau vairākus gadus un tad strādā kamēr pārdeg, darbs riebjas un jāmūk prom. Pēc darba pamešanas dažiem izdodas sekot iekšējam aicinājumam, bet citiem neizdodas, un turpina kāpt uz tiem pašiem grābekļiem.

Ir laba ziņa – tam visam ir risinājums.

Viss patiesībā ir gaužām vienkārši. Apzinātība. Apzinātība ik vienā mirklī, kad Tu kaut ko dari. Tas ir būt šeit un tagad, un nelikties ne zinis par pagātni vai nākotni. Tie cilvēki, kas nosaka sev laimīgu likteni vienkārši ir šeit un tagad, viņi nenes līdzi to, kas ir piedzīvots, viņi nesapņo sapņus, kas balstās uz sabiedrībā vispārpieņemtām normām un programmām. Tā ir iekšējā vieduma atmodināšana un pašreizējā brīža noteikšana. Ar savu noskaņu uz darbu Tu arī veido notikumus tajā. Ja noskaņojies, ka visa iepriekšējā negatīvā pieredze ir izveidojusi Tevi, tad Tu radi noskaņu, kas Tev  ar laiku liek lekt pašam no savs ādas laukā, jo vairs nevar visu izturēt. Savukārt, ja veido noskaņu, ka šī ir tā dara diena un šis ir tas darba uzdevums, kas Tev radīs gandarījumu - ar prieka un darbošanās noskaņu, tad mainās viss. Tad Tu esi konkrētajā situācijā līdz kaulam un ir interesanti, un Tev izdodas veikt savus darba pienākumus lieliski un gan kolēģi, gan  priekšnieks liekas feini cilvēki. Ja ar šo noskaņu neizdodas noķert „kaifu” no darba, tad beigās saproti, ko Tev patiešām patīk darīt un vai nu izvēlies jaunu darba vietu, jaunu amatu vai arī radi pats sev jaunu darba vietu. Noskaņa nosaka visu. Noskaņojies.

Ja ir vēlme par to prarunāt un rast šo noskaņu, ka ir vēlme strādāt, tad atnāc uz sarunu ar mani - 2 stundas un Tev būs jausn skatījums uz pasauli. Tas sakārtos ne tikai darba lietas, bet arī attiecības. 

Ineta Meldere

ineta.meldere@gmail.com

27542276