Sociālās revīzijas attiecības. Tu revidējamais. 

Tas ir otrs asimetrisko attiecību veids. Revidents it kā, patstāvīgi kontrolē revidējamo, īpaši pievēršot uzmanību viņa vājajai funkcijai. Rodas iespaids, ka revizors, pastāvīgi kontrolē, ko un kā dara revidējamais. Tā notiek, jo revidentam liekas, ka revidējamais visu dara nepareizi un bez viņa palīdzības netiks galā.
Revidējamais jūtas, kā izmēģinājuma trusītis, kuru pastāvīgi novēro, tomēr viņam ir iekšēja vēlme atskaitīties revidentsm, par padarīto. Revidents, ne vienmēr aizrāda par revidējamā trūkumiem. Revidējamais, sajūtu līmenī, jūt, ka viņš to jebkurā brīdī var izdarīt, tāpēc, no sākuma viņa klātbūtnē atrodas pastāvīgā spriedzes stāvoklī. Revidents, liekas nozīmīgs cilvēks, viņa uzvedība piesaista uzmanību. Revidenta atzinību gribas nopelnīt, viņa uzslavas tiek augstu novērtētas. Tomēr viņš nenovērtē revidējamo, tā domas un darbi viņam liekas nenozīmīgas, tāpēc revidējamais apvainojas.
Sākumā, tas pat stimulē, gribas revidentam pierādīt savu noderību, bet visi mēģinājumi beidzas bez panākumiem. Revidents ir pašapmierināts un sīkumains, viņš pamāca, cenšas pāraudzināt.
Revidējamais liekas interesants un talantīgs, bet viņam kaut- kas pietrūkst. Viņam vajag palīdzēt, dot padomus, bet padomi izrādās nederīgi. Revidējamais padomus neuztver, tas vēl vairāk pastiprina revidenta vēlmi viņu pāraudzināt. Revidējamais, liekas neapķērīgs, ne tāpēc, ka nevar (kas patiesībā tā arī ir), bet tāpēc, ka negrib. Tas revidentu kaitina.
Revīzijas attiecības, tiek sauktas par revidenta aizbildniecības attiecībām pār revidējamo, kas var būt apgrūtinošas revidējamajam. Sabiedrībā, jūtot savu vājumu, revidējamais cenšas atbrīvoties no aizbildniecības: viņš aizskar revidentu, strīdas ar viņu, cenšas dot viņam uzdevumus. Šiem mēģinājumiem parasti nav nekādu rezultātu. Revidents, neapvainojas uz revidējamo, bet turpina viņu ’’audzināt’’.
Attiecības raksturo analoģija ‘’ māte – nepaklausīgs bērns ‘’. Revīzijas pāris reizēm ir ļoti saliedēts. Tāpēc, ka abi jūtas, sociāli nozīmīgi: revidents kā aizbildnis – labdaris, bez kura rūpēm un pamācībām revidējamais pazudīs, revidējamais, kā aizbildniecības objekts, kas ir viņa vērtība. Sociālā pasūtījuma attiecībās, šīs jūtas ir mazāk izteiktas, jo pasūtītājs necenšas pāraudzināt sekotāju.

Gulenko V.V., Molodcovs A.V. – Ievads socionikā.